Tu nezini, kur iet
Uz kuru pusi, bet tomēr kājās turies
Ja mute klusu, aizvien tālāk Tu tiec
Un būs pluss, ja Tevī manāms pat miers
Bet nebūs Tev palīgu un nebūs Tev laika
Te vajadzēs tos galīgi un vajadzēs to baigi
Es būšu tur arī kā kāds, kas gaida
Redzi, kāds Tu esi garīgi, un kāds, kad ir bail
Elektronika nav ar Tevi, varbūt kabatas ir, bet tās ir tukšas
No nevajadzīgām lietām Tava miesa ir gana pārtikusi
Viss, kas ir tev - drēbes, smadzenes, un cerams, prātā instinkti
Gan jau neesi izmantojis tos ilgi tā kā tinti
Kāpēc Tu šeit esi, jā, tas ir jautājums
Pieņemsim, ka teleportējies kā vairākums
Šis ir noteikti nepiemērots brīdis, lai raudātu
Laiks iet, Tu dienu nepadarīsi gaišāku
Paskaties apkārt - visur tikai sūnas, koki, krūmi
Gaisā debesis, varbūt nebūs viss tik ļoti drūmi
Ja neskaita to, ka nezini, uz kuru pusi vispār tagad bliezt
Daļa cilvēku Tavā vietā izsisti būtu no pamatiem
Automātiska reakcija būtu nenormāli sākt kliegt
Kāds, lūdzu, sadzirdiet, kāds, lūdzu palīdziet
Šajā vietā vienmēr beigas nav tādas kā pasakā
Vai Tu, tiešām, šajā vietā gribi sastapt kādu?
Tev nav pat kompass un karte, bet tev ir saule
Tad, kad mēness atnāk, saule ir citā vietā, nevis nav
Un tā neceļo bez iemesla, vai kā Tu to sauc?
Saule rietumos riet un austrumos aust
Šoreiz viss ir Tavā ziņā, šoreiz viss uz Tavu atbildību
Nav izsludināta atlīdzība un neceri pat uz palīdzību
Cita stila domāšana - Tev jāpamaina šī lieta
Tev jāatrod izeja vai jāsagaida rītdiena
Tu nezini, kur iet
Uz kuru pusi, bet tomēr kājās turies
Ja mute klusu, aizvien tālāk Tu tiec
Un būs pluss, ja Tevī manāms pat miers
Bet nebūs Tev palīgu un nebūs Tev laika
Te vajadzēs tos galīgi un vajadzēs to baigi
Es būšu tur arī kā kāds, kas gaida
Redzi, kāds Tu esi garīgi, un kāds, kad ir bail
Esmu pārāk ilgi šeit, bet daļēji man te patīk
It sevišķi dienās, bet nekas, es labi adaptējos tagad pat vēl naktīs
Nesaprotu, ko te daru, jo ilgu laiku izeju zinu
Lieta tāda, ka šādā lokācijā idejas dzimst
Kā var būt, ka vienā vietā - vienu mīl, bet otru bendē?
Vienā vari būt brīvs, kamēr otrā ļoti cenzē
Es ticu, ka tas atkarīgs visdrīzāk no Tevis
Gan jau pienāks tā diena, kad es iznākšu no meža
Tu nezini, kur iet
Uz kuru pusi, bet tomēr kājās turies
Ja mute klusu, aizvien tālāk Tu tiec
Un būs pluss, ja Tevī manāms pat miers
Bet nebūs Tev palīgu un nebūs Tev laika
Te vajadzēs tos galīgi un vajadzēs to baigi
Es būšu tur arī kā kāds, kas gaida
Redzi, kāds Tu esi garīgi, un kāds, kad ir bail