Dzīve ir skarba, bet ieskaidroju sev, ka tā ir skaista
Bet nezinu, vai risinājums ir tas labākais
Es pat jūtu, kā no stūra uz mani skatās laiks
Un tas, ka tēloju, ka to neredzu - būtu mazākais
Tu jau vari teikt, ko Tu gribi - bet es zinu, man tas nelīdzēs
Vari motivēt citus, es jau vienreiz viens pats līdu ārā no bezizejas
Kad šķiet, ka vairs nenotiks nekas labs, un saule vairāk nekad nespīdēs
Bet vai tad Tu pats nekad neesi bijis pailgāku laiku ar bēdīgu seju?
Man laikam ir labās un sliktās dienas
Bet gribu būt vispār viens
Nezinu, kā lai izstāsta tieši
Es šobrīd neko nejūtu, bet it kā ciešu
Un ko man tagad darīt? tas vēl cietāks rieksts
Priecāties? tā ir vēl viena mistika
Bet es smaidu, esmu jau pieradis, ka ir slikti
Gan jau es iztikšu, man ir jaunas misijas
Daru to, kas jādara, kaut nelabi viss ir
To nevar citi, bet kuram ir viegli?
Vienam finanses, otram emocijas spiež
Kaut kas par plānu un kaut kas par biezu
Nekad nebūs labi, grūti balansēties
Bet viss ir labi, ja Tu prasi - kā man iet?
Ir tik viegli visu sākt, bet ne apstāties
Dzīve ir skarba, bet ieskaidroju sev, ka tā ir skaista
Bet nezinu, vai risinājums ir tas labākais
Es pat jūtu, kā no stūra uz mani skatās laiks
Un tas, ka tēloju, ka to neredzu - būtu mazākais
Tu jau vari teikt, ko Tu gribi - bet es zinu, man tas nelīdzēs
Vari motivēt citus, es jau vienreiz viens pats līdu ārā no bezizejas
Kad šķiet, ka vairs nenotiks nekas labs, un saule vairāk nekad nespīdēs
Bet vai tad Tu pats nekad neesi bijis pailgāku laiku ar bēdīgu seju?