Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? – Apvārsnis vienā sudraba mirdz... Kur zili zied ezeri, zili zied lini, Aizvedīs mani tur atmiņu zirgs. Latgale mana, sērdiene dārgā, Rudzpuķu vaiņagā pretim tā nāk. Sveicina ezeri, sveicina lini, Tā tikai Latgalē sagaidīt māk. Skaņošā skurbumā apmaldās laiks tur, Noreibst, ļaujas, lai straumes to nes. Latgales dzidros ūdeņus dzēris, Esmu tās mūžīgais gūsteknis es... Īss bij' mans sapnis svešajā naktī – Atmodies jūtos tik tīrs es un labs. Latgale bij' man šūpuļa zeme, Kaut būt' tā zeme, kur reiz būs mans kaps. Kur suocās dabasi? Kur beidzās syli? – Pamale leipej kai sudobrys vīns... Kur zyli zīd azari, zyli zīd lyni, Tī muni atguoda kumeli skrīn. Latgola muna, syurdīne mīluo, Sorgoj vēļ tevi svātkolnu mīrs. - Kur suocās azari? Kur beidzās lyni? Jī mane pyrmī puorjimtu īt. Zeme tī oltora vyroku dvašoj, Pučēs sleikst krysti, sātys i ceļš. Zvaigžņuoju atspaitus azari leigoj – Dīvs tī ar cylvāku runojās vēļ. Skaneigā aumūnē aizblūdej laiks tī, Nūreibst i ļaunās, lai straumis jū ness. Latgolys skaidrūs iudiņu padziers, Asu juos myužeigais navaļnīks es. Nagars muns sapyns svešajā naktī – Pīsamūds jiutūs taids teirs kai piec pierts. Latgola, tu muna jauņdīnu zeme, Kai smuordeigs vyroks tu ļauņ sirdei spiergt.