Saspringti sagrābis spilvenu rokās Satinis segu septiņās krokās Bieži vien attopos gultā es kails Skrienot pa Maskavu aizvērtām acīm Lejā pa trepēm caur parādes eju Steigā gar somām un koferiem svešiem Nodūris galvu un paslēpis seju Es eju uz taviem solīšiem eju eju eju eju Lūdzu neatļauj Aizmigt man vienam Lūdzu neatrauj Mani no sevis Skrienot uz gaismu tālu sev priekšā Es pamazām notrūku, noiru nost Pa vienu ceļu mēs dzīvi iet sakām Bet dažādos virzienos aizklīdām Stacijas laukums un cilvēku daudz Bet man vajadzīgs viens un tas mani uztrauc Jo tuvāk es biju, jo tālāk nu būšu Visu vasaru savas asaras dzeršu dzeršu dzeršu dzeršu Lūdzu neatļauj Aizmigt man vienam Lūdzu neatrauj Mani no sevis