Kā es ieraugu Tevi, Tā pārvēršos pienenē, Kā saules dūriena apreibināta Stāvu un smaidu bez vārda ko teikt. Es Tevi tik pat kā nepazīstu, Bet ieraugot Tevi, ceļgali ļimst Pirms manas domas saiet galīgās pūkās Aicinu Tevi uz kafejnīcu Āāā! Kā Tu man patīc! Āāāāā! Āāā! Kā Tu man patīc! Nu kā tas tā var būt!? Kafejnīcā blakus Tev sēžot Aizrijos un izgāžu tēju Domās no kauna zem galda jau lienu Atkal es mīksta kā pieneņu lapa, kā Tuvāk ar Tevi lai iepazīstos, Ja blakus sēžot gāžos un krītu Teikumu sāku, bet nespēju pabeigt Aizpeldu Tavās kamenes acīs Āāā! Kā Tu man patīc! Āāāāā! Āāā! Kā Tu man patīc! Nu kā tas tā var būt!?