Ai, tēvu zeme stūru stūriem,
Cik tuvs un pazīstams it viss:
Gan Kolkas raga vēji sūrie,
Gan leišu males debesis.
Visapkārt zeme zied
Kā zilis zieds un tik,
Tik neparasti viegli iet,
Pat nedomājot, cik
Jau dzīvē nostaigāts,
Jo vēl aizvien, aizvien
Ik rītus Kurzeme
Kā cielaviņa pretī skrien.
Kā mātes sejā visā raugos,
Kā māte manī raugās viss:
Gan staltais Gaiziņš rudzu laukos,
Gan bērzu birzīs Inesis.
Visapkārt zeme zied
Kā zilis zieds un tik,
Tik neparasti viegli iet,
Pat nedomājot, cik
Jau dzīvē nostaigāts,
Jo vēl aizvien, aizvien
Ik rītus Vidzeme
Kā cielaviņa pretī skrien.
Var visu mūžu alkt un tiekties,
Vēl vienmēr aicina it viss:
Gan Rāznas tāles neaizsniegtās,
Gan Mākoņkalna atbalsis.
Visapkārt zeme zied
Kā zilis zieds un tik,
Tik neparasti viegli iet,
Pat nedomājot, cik
Jau dzīvē nostaigāts,
Jo vēl aizvien, aizvien
Ik rītus Latgale
Kā cielaviņa pretī skrien.
Visapkārt zeme zied
Kā zilis zieds un tik,
Tik neparasti viegli iet,
Pat nedomājot, cik
Jau dzīvē nostaigāts,
Jo vēl aizvien, aizvien
Ik rītus Zemgale
Kā cielaviņa pretī skrien.