Naktī, kas gara, bet ātre iet, Zvaigznes pie debesīm dziesmu dzied. Klausos es tajā ar skumjām mazliet, Naktī, kas atmiņā ilgi paliek. Dienas kā gājputni aizsteidzas Aiz mākoņu takās, pat neatvadās. Kaut kur es tālumā dzirdu, man šķiet, Balsis, kas atpakaļ debesīs iet. Atkal gads aizgājis, atstājis pēdas, Ikdienas grūtības, priekus un bēdas. Un priekšā vēl viens gads ilgās un cerībās skan, Ka atkal dāvinās mūziku tev un man. Neskumsin tādēļ, ka jāšķiras, Dzīvosim, mums atkal jātiekas! Dziesmai un mīlai uz zemes nav gals, To nesaplēst vējiem, un bezspēcīgs sals. Atkal gads aizgājis, atstājis pēdas, Ikdienas grūtības, priekus un bēdas. Un priekšā vēl viens gads ilgās un cerībās skan, Ka atkal dāvinās mūziku tev un man.