Viņai patīk, kad izdabā Viņas siluets manā istabā Tas ir velns sapņu sievietes izskatā Un viņa neliek mieru man Viņai patīk, kad izdabā Viņas siluets manā istabā Tas ir velns sapņu sievietes izskatā Un viņa neliek mieru man Viņa nogalina mani, to nezinot Viņa manā prātā, to negribot Viņas eksistence neliek mieru Manā prātā haoss, jā Es cenšos rast sev vietu Viss brūk, stikli pārvēršas lauskās Eju garām tavām mājām un mans ķermenis raustās Tā pasaule tik maza, tā pazūd manās plaukstās Es saku "viss okei", bet apzinu, ka nav tā Es nevaru izteikt tavu vārdu, nejūtot stresu Tu esi vainīga, bet kāpēc sajūta, ka vainīgs es Vainīgs es? Vainīga esi tu, bet es nejūtos laimīgs bez tevis man klāt Tu ej projām, bet es gribu, lai tu nāc Stāsts beidzas, man uz kreisā pleca velns, bet tam mugurā kleita Viņai patīk, kad izdabā Viņas siluets manā istabā Tas ir velns sapņu sievietes izskatā Un viņa neliek mieru man Viņai patīk, kad izdabā Viņas siluets manā istabā Tas ir velns sapņu sievietes izskatā Un viņa neliek mieru man Tu labāk nogalini vai nolādi Es redzu tavu foto, man uzmetas zosāda Lai cik tālu mēs būtu, no domām netieku projām Un tās visas tikai manu ego padara kroplāku Es gribu projām, jā No savām domām, jā Viņai patīk, kad izdabā Viņas siluets manā istabā Tas ir velns sapņu sievietes izskatā Un viņa neliek mieru man Viņai patīk, kad izdabā Viņas siluets manā istabā Tas ir velns sapņu sievietes izskatā Un viņa neliek mieru man (Viņa neliek mieru man) (Nē, viņa neliek mieru man) (Viņa neliek, viņa neliek, viņa neliek mieru man) (Viņa neliek mieru man) (Nē, viņa neliek, nē, viņa neliek) (Nē, viņa neliek mieru man)