Tu biji starp visiem, kad tikko paiet spēji Aiz rokas kāds veda, jo pats vēl neredzēji Tev uztic un piedod, un atvēl laiku noteikt Bet pēkšņi tu gribi sev visu zeķē bāzt Tas nav tev vienam, no tā lemts visiem smelt To lodi atstāj mierā, kas alkatību nāks ņemt Cik tālu tu iesi, cik daudz tu paņemt domā Vai pumpēt tu taisies līdz veči paliek komā? Vai zudis tev saprāts, vai kāds nav paskaidrojis Ka ārprāta raustais var zust tāpat kā nācis Tas nav tev vienam, no tā lemts visiem smelt To lodi atstāj mierā, kas alkatību nāks ņemt Tiesas dienā ļaudis piecelsies Savākt tos, kas neprot aizrīties Beidzot saprast, ka likums visiem viens Līdzēs mestais ap kaklu pavediens Ielas vidū stāvēs degošs krusts Krusta galā skopums neizjusts Skaties ciešāk, varbūt vēl ir vērts Rokas pieraut, lai labo nenocērt Tas nav tev vienam, no tā lemts visiem smelt To lodi atstāj mierā, kas alkatību nāks ņemt To lodi atstāj mierā, kas patiesību nāks lemt