Jel, saki – jūras dziļumā, kas tur mīt
Jel, saki – vētrā liedagā, kas tur spīd
Caur taviem pirkstiem mirdzēdams, kas tur krīt?
Kā sarkans pavediens
Kas tavām naktīm melnajām liks, lai gaist
Kas tavām dienām baltajām liks vēl kaist
Kas tev uz krūtīm maigajām degs tiks skaists?
Tik dzintars, dzintars vien
Vēros tavos matos – dzintars tajos mirdz
Tavās lūpās skatos – dzintars tajās kvēl
Tavā balsī klausos – dzintars tajā skan
Tikai sarkans dzintars vien
Vēros tavos matos – dzintars tajos mirdz
Tavās lūpās skatos – dzintars tajās kvēl
Tavā balsī klausos – dzintars tajā skan
Tikai sarkans dzintars vien
Kas taviem mirkļiem laimīgiem liks vēl augt
Kas nāks pie tevis atmiņās vēl kā draugs
Kas mīlēt, sapņot, ilgoties sauks un sauks?
Kā sarkans pavediens
Jel, saki – mīla mūžīgā, kas ir tā
Jel, saki – laime ilgotā, kas ir tā
Un mūsu dzīve skrejošā, kas ir tā?
Tik sarkans dzintars vien
Vēros tavos matos – dzintars tajos mirdz
Tavās lūpās skatos – dzintars tajās kvēl
Tavā balsī klausos – dzintars tajā skan
Tikai sarkans dzintars vien
Vēros tavos matos – dzintars tajos mirdz
Tavās lūpās skatos – dzintars tajās kvēl
Tavā balsī klausos – dzintars tajā skan
Tikai sarkans dzintars vien