Bij' maijs un mežābeles zieds tik balts, Zem tā vecs akmens sols un galds. Bij' maijs un sēdējām mēs divatā Uz vecā akmens sola tā. Kam ziedi, mežābele rūgtā, Tik balta, balta tu kā laime un kā prieks. Kam ziedi, mežābele rūgtā, Kam ziedi tu un nobirsti kā sniegs. Iet laiks, un vairs neviens te neatnāk, Pat akmens apsūnot jau sāk. Iet laiks, un mežābele maijā zied, Un vējš kā toreiz zaros dzied.