Nesaprotot savu lomu, Maldināti cerībām, Pārņemti ar vienu domu, Ka atalgoti tiks vien uzvarām. Skrējiens nerimstošs nu sācies, Skaistiem meliem pakaļ skrien Bakstās elkoņiem un vārdiem Uz pirmām rindām viens pār otru lien. Nedrīkst rimt, jo atpaliksim. Visi labu vietu cer. Apstāsies un bradāts tiksi, Simtiem kritiens svešs tik ļoti der. Vēl mazliet, vēl mazliet, vēl mazliet, vēl mazliet, vēl Mazliet... Vēl mazliet un tad būs labi. Attaisnots tiek itin viss. Lepnums cilvēcību samin Un slavas kāre to, kas palicis. Kad ir gribēts pārāk daudz, bet par maz ir ticis dots, Cilvēks nespēj apstāties, negausībā pazūd gods. Kad ir gribēts pārāk daudz un viss kārotais sen gūts, Laikmets projām dodas, Visas impērijas brūk. Kad ir gribēts pārāk daudz, bet par maz ir ticis dots, Cilvēks nespēj apstāties, negausībā pazūd gods. Kad ir gribēts pārāk daudz, un viss kārotais sen gūts, Laikmets projām dodas, Visas impērijas brūk.