Kad bērnībā, bērnībā Man tika pāri nodarīts Es pasteidzos, pasteidzos Tad māti uzmeklēt tūlīt Lai ieķertos, ieķertos Ar rokām viņas priekšautā Un māte man, māte man Tad pasmējusies teica tā: Dāvāja, dāvāja, dāvāja Māriņa Meitiņai, meitiņai, meitiņai mūžiņu Aizmirsa, aizmirsa, aizmirsa iedot vien Meitiņai, meitiņai, meitiņai laimīti Tā gāja laiks, gāja laiks Un nu jau mātes līdzās nav Vien pašai man, pašai man Ar visu jātiek galā jau Bet brīžos tais, brīžos tais Kad sirds smeldz sāpju rūgtumā Es pati sev, pati sev Tad pasmējusies saku tā: Dāvāja, dāvāja, dāvāja Māriņa Meitiņai, meitiņai, meitiņai mūžiņu Aizmirsa, aizmirsa, aizmirsa iedot vien Meitiņai, meitiņai, meitiņai laimīti