Savāda vasara kādreiz bij'.
Teic, kur tā steidzās?
Savāda gaisma vēl sirdī mīt,
Vēl sirdī mīt.
Nejautā, kāpēc gan roze vēl
Smiltīs samīta smaržo.
Nejautā, kāpēc gan laimes žēl,
Kad projām ir tā.
Savāda dziesma bij' kādreiz man.
Teic, kur tā beidzās?
Savādi vārdi vēl sirdī skan,
Vēl sirdī skan.