Krīt lietus lāses smalkas, Plašs mākons krēslu tin – Dzer rūgto sāpju malku Un kausu kājām min. Tā, nu no visa brīvots, Nu vari atkal just Šo smago laimi: dzīvot Un mūžam neizzust. Ars trūdi zārka vāku, Un virši lūpās plauks. Tu mežā klejot nāksi, Es sniegšos pretī, draugs. Krīt lietus lāses smalkas, Tumst mākons violets. Dzer rūgto sāpju kausu, Var būt, ka mazliet līdz.