Cik koši svētku egle laistās, Kā mirdz tā sveču spožumā! Nu svētku jūtas sirdī mostas, Un klusi pieaug cerība. Lūk, bērnu pulciņš stāv un gaida, Tiem prieka daudz un līksmības; Un tēvi, mātes klusām raida Uz augšu savas lūgšanas. Tad ienāk pāris eņģelīšu Un svētku eglei tuvojas; Mums nemanāmi tie pielūdz Dievu, Un ātri atkal aizsteidzas. 'Jūs, sirmās galvas, lai Dievs jūs svētī, Lai Dievas ar jums, jūs bērniņi! Lai Debestēva roka vada Gan lielus, mazus bagāti! Kur dzīvo labi, krietni ļaudis, Tur vienmēr labprāt nonākam: Gan laimi, svētību tie baudīs, Tiem visu labu novēlam.' Gan cilvēki nav dzirdējuši Šos eņ'ģļu vārdus klusumā, Tie nākuši un aizgājuši, Bet mums ir Dieva svētība.