Gudra kā jūra visa Kurzeme dun, Vēji skrien pāri zelta papardēm un Nīcā un Bārtā brunči sarkani plīv, Kuršu pavards uguns krāsā dzīvs. Aiziet pār jūru balti puteņi un Dobji kā bangas visa Dundaga dun. Rojā un Kolkā asi kadiķi zied, Liepu ēnā vecie kurši dzied. Kurzemē kūru uguns spīd, Mūži kā saule riet, zvaigznes kā mūži krīt Kurzemē. Kurzemē bites dzēliens salds, Meži kā jūra dūc, jūra kā meži tur šalc. Uguns, kas dzīva, cauri puteņiem iet, Karsta kā puķe baltai pasaulei zied. Balsi pie balss lai šodien pieliekam un Klausies – vecā jūra atkal dun! Jauniem lai acīs mūžam pavarda guns, Rokās lai mūžam kalves āmuri dun! Bāliņš ar baltām rokām likteni kals, Pāri jūrai skanēs viņa balss. Kurzemē kūru uguns spīd, Mūži kā saule riet, zvaigznes kā mūži krīt Kurzemē. Kurzemē bites dzēliens salds, Meži kā jūra dūc, jūra kā meži tur šalc.