Līdz kaklam brūnā akacī Tup čakarnītis greizs un šķērs Līdz saknēm debess zilumā Par kalnu āra bērzs Ai, čakārnīti, kur tev prāts Uz āra bērzu lūkoties? Tik šķērsi - greizi -dūņainu Kas tevi mīlēt ies? Bet čakārnītis vēstules Tam bērzam raksta, bērzam plēš. Un visas ievas baltas top, Kad uzpūš rīta vējš. Ka balti rūgtas gaviles No čakārnīša pilnās krūts Pret kalnu ievu smarža kāpj Un savu laimi sūdz. Jo kas par to, ka akacī, Un kas par to, ka greizs un šķērs? Tik zili spulgo debesis Tik skaists ir āra berzs!