Kad saule no mums novērsās, Palēnām izbaloju. Mēs viens pie otra tvērāmies Un putni aizlidoja Mēs palikām, mēs palikām Ar tevi divatā, Tu mīļotā, tu mīļotā, Tu mana vienīgā. Pa baltai cirtai ievīsies Jau tavos matos lūku, No putniem aizlidojušiem Pa kādai baltai pūkai. Jau arī manos matos sniegs Un nekūst it nemaz, Bet man kā agrāk citas nav Par tevi labākas. Gan putni atpakaļ būs drīz Ar pavasara krāsām, Bet mūsu matos krāsas šīs Nekad vairs neielāsos. Un saulei uzsmaidīsim mēs Ar skumjām neslēptām, Tu, mīļotā, tu mīļotā, Tu mana vienīgā.