Norimst vakara vējš
Upes ielokā rāmā,
Skrējiens bija tam spējš,
Vilnis vizuļo vēl.
Un šis jaunības vējš
Liek man šovakar domāt
Gan par dienām, kas bija reiz,
Gan par dienām, kas būs.
Kopā sanākam mēs
Tā kā senāk šai vietā,
Tikai aicina mūs
Skumjā vālodzes balss.
Vai gan pateikt var vējš,
Ko tu šovakar domā:
Vai par dienām, kas bija reiz,
Vai par dienām, kas būs.
Atkal tiksimies mēs
Tālā dienā šai vietā,
Tikai neskanēs vairs
Skumjā vālodzes balss.
Un tev pajautās vējš,
Ko tu šovakar domā
Gan par dienām, kas bija reiz,
Gan par dienām, kas būs.
Un tev pajautās laiks,
Kas tu biji, kurp skrēji,
Kāpēc mežmalā skan
Skumji vālodzes balss.
Tikai nākotne sauks:
Stājies līdzās un esi
Gan par dienām, kas bija reiz,
Gan par dienām, kas būs.
Ziedēs druva un lauks,
Vilnis vizuļos rietā,
Atkal vālodze sauks,
Tikai nebūsim mēs,
Tomēr paaudzes augs
Tā kā senāk šai vietā
Gan pār laikiem, kas bija reiz,
Gan pār laikiem, kas būs.