Ne jau tamdēļ savas dziesmas dziedu
Lai es vienreiz varbūt slavens kļūtu
Kamēr sirdi nesu es kā ziedu
Kaut ar jums es vienmēr kopā būtu
Ielas, ielas, kur jau basām kājām
Tik daudz peļķes izbridis es senāk
Kur nekad vairs māte mani mājās
Mazos bērnu ratos aizstumt nenāks
Kur es skaitījis, cik naglu auto riepās
Straumēs pludinājis papirosu galus
Tad, kad redzējis es lapas plaukstam liepās
Un no ielas smaržām reibis kā no alus
Un kad prom no jums man kādreiz jāiet
Sāp, neviens, neviens to nevar līdz just
Projām aiziet neklausa man kājas
Gribas ņemt kā čemodānu līdz' jūs
Gribas ņemt kā čemodānu līdz' jūs
Kā čemodānu līdz' jūs
Kā čemodānu līdz'
Jūs