Ir tik skaisti, kad debesis snieg Kad klusums runā ar vēju Ir tik labi, kad visiem tiek Pa cukurgraudam tējā Ir tik gaiši, kad mēness brien Pa baltiem mākoņu vāliem Un caur zvaigznītēm, zvaigznītēm vien Aiznes sveicienus tuviem un tāliem Ir tāds miers Kas pacietībā gaida Kaut kur dziļi azotē Un klusi, klusi smaida Ir tik silti, kad uguns deg Deg, un sadeg līdz pelniem Ir tik labi, kad izgaist tai līdz Pa skumjai - dziļai un melnai Ir tik viegli, kad upes plūst Starp diviem maldu krastiem Ir tik labi, ka atļauj mums būt Pašiem un neparastiem Ir tāds miers Kas pacietībā gaida Kaut kur dziļi azotē Un klusi, klusi smaida