Bez lūgšanām tev klusi tuvojos Jo to, ko vajag man, tu mūžam zini No tavas gudrības es nevairos Un pieņemu ko tava roka dos Vai mani pazemo vai paaugstini Es nelepojos savā taisnībā Un vājībā vairs netiesāju sevi Mans prāts no sevis neiespēj nekā Vai mirklī dzīvoju vai mūžībā Tu esi dievs, es paļaujos uz tevi Ir mana dzīvība tavs noslēpums Aiz visām domām neizdomāts stāvi Līdz tavā spožumā man acis tumst No tevis dvašu ņem tavs radījums Un tevī mierīgi tas atrod nāvi