Kad spēlējos Saules pusē
Ēnā rēni sēž nāve
Mana Krustmāte Baltā
Kad pārliecies lūkojos akā
Viņa tur mani pie pleca
Mana Krustmāte Baltā
Krēslas stundā nāk
Ar katru dziestošo dienu
Arvien tuvāk un ciešāk
Skar mani elpa tīra
Tāli plīstoša plaisa
Pāri slīkšņām un atmatām
Mēs ejam pa vienu taku
Un vienmēr skatiena attālumā
Redzu tās rūpjpilno darbu
Bet ikreiz kad vakara brīze
Mani zemzemē dzīs
Atnāks Krustmāte Baltā
Un pūkā lakatā aiznesīs
Uz citu rītu
Uz aizēnu
Aiz manis putni vilks svītru
Manai Krustmātei dāvanu-
Dzejolī neuzrakstītu.