Nogrimušas pils puskrēslā Atveras durvis man Baidos gan soli tālāk likt Nezināms klusums skan Prātam neklausot, eju vien Spraugu ēnas caur durvīm lien Un tu pretī nāc Miglainā plīvurā Un uz viens dejot sāc Mīļotā – vienīgā Balkonā virs mums jūra slāpēs dzied Serenādi atbalsīs Kamēr līs, pelēks lietus līs Dziļām jūras asarām Prātam neklausot, eju vien Elpu aizverot aiz durvīm ciet Un tu pretī nāc Miglainā plīvurā Un uz viens dejot sāc Mīļotā – vienīgā