Pa Brīvības bulvāri straujo,
Reiz apgarots jauneklis gāja.
Trīs meitenes nāca tam pretī -
Tas viņas tūlīt uzrunāja;
-Viņš sacīja -Esmu kā dzejnieks!
Un meitenes zināja Čaku,
Bet tālāk tie aizgāja kopā,
Pa iemīto Brīvības taku.
Pa Brīvības Bulvāri straujo,
Iet dzejnieks ar meitenēm trijām.
Un skaudīgi noskatās veči,
Mēs arī reiz jaunāki bijām!
Tā nemanot pagāja gadi,
Kā bezgala priecīga diena.
Un pamodies dzejnieks no rīta,
Vairs neredz sev blakus neviena.
Uz galda stāv glāze un foto,
Kur meitenes smaidīgām sejām,
Trīs večiņas aiziet gar logu,
Uz pēdējās vasaras dejām...
Pa Brīvības Bulvāri straujo,
Iet dzejnieks ar meitenēm trijām.
Un skaudīgi noskatās veči,
Mēs arī reiz jaunāki bijām!