Es esmu nabags vecpuisis Un tādu vēl ir daudz, Daudz precības jau pārlaidis, Smags liktens mani žņaudz. Es precēju gan šeit, gan tur, Vēl sievas lūkodams, Bet izdevies man nav nekur, Tādēļ es vecpuisis. Šī vecā spalva vienīgā Ir mana draudzene, Un cietā gultā otrajā Man īsta biedrene. Un kas man sāpēs prieku dar, To stāstu viņām gan, Tās allaž mani saprast var, Tās čīkst un raud ar man. Kad mana dzīve bēdīgā Reiz rimsies, mitēsies, Un precību tā pēdējā Man vairs neizdosies, Tad kapsētā, tur kaktiņā, Lai būtu mīksts vai sasalis, Man vēlēta būs vietiņa, Tur krāks tad vecpuisis.