Es reizēm atrodos dzīvei pa vidu Es varbūt esmu ne šur un ne tur Kā gan es varu sagaidīt rītu Ja es vēl neesmu dzimis nekur Ja kādreiz palieku zemāks par zāli Un citreiz zinu, kas ir lidojums Tad, tomēr, nevaru saldināt sāli Un lidot neprotu iemācīt jums Starp zvaigžņu ziediem un bērzu svecēm Kas esmu vieniem, tas neesmu Tev Kā laiks, kas pietiek un aiziet secen Šo dzīves pusi man jāizdzied Es esmu ēna, nakts, kuru auklēt Bet citreiz atkal kā noguris tilts Un varbūt pakavi tapēc iet gulēt Ka ceļa oļi zem kājām ir zelts Nespēju ielīst pat kurmja alā Ja gaismas staru ir pārāk daudz Bet kas man iemācīs nepalikt malā Un saprast to sapni, kas pusnaktī sauc Starp zvaigžņu ziediem un bērzu svecēm Kas esmu vieniem, tas neesmu Tev Kā laiks, kas pietiek un aiziet secen Šo dzīves pusi man jāizdzied