Tos vārdus, ko kādreiz es rakstīju Uz ūdens sniegotā ledū Es vēlāk atrast malā meklēju Bet saulē pat lāsteka kūst Bet saulē pat lāsteka kūst... Varbūt, ka toreiz es kļūdījos Jo uguns un ūdens ir mainīgs Bet pateikt tik ļoti es vēlējos Ka vienkārši esmu laimīgs Ka vienkārši esmu tāds. Lai jau strauti plūst uz jūru Manas lūpas Tevī kūst Šajā saules ugunskurā Lai mums nakšu nepietrūkst Lai jau strauti plūst uz jūru Manas lūpas Tevī kūst Šajā saules ugunskurā Lai mums nakšu nepietrūkst Tos vārdus, kad jūrā iebrienu Es atkal saklausīt varu Jo pretī ar viļņu valodu Tu raksti atbildi garu Tu raksti atbildi man Vējš sejā vakaru uzelpo Kā samtainu pieskārienu Jūra ar augumu salapo Pārvēršot mūžībā dienu Pārvēršot mūžībā to