Tā kā podziņa Mākoņ' mētelī Spoža zvaigzne mirgo augstu debesīs. Sārtā odziņa, Smaids, kas izdzisīs, Guļ zem loga sniegā pīlādzis. Nav neviena vairs Kam to apraudzīt, Ogas nolasīt vairs putni nelidos. Kailā pazarē, Vēl ir augļu daudz, Tomēr garām kamanas tam brauc. Zaros kailajos tagad gaudo vējš, Un pa vienai vien no zara sārtās ogas plēš. Vēlais pīlādzis, aizkavējies vārds. Sniegs pie tavām kājām kļuvis maigi sārts. Zaros kailajos tagad gaudo vējš, Un pa vienai vien no zara sārtās ogas plēš. Vēlais pīlādzis, aizkavējies vārds. Sniegs pie tavām kājām kļuvis maigi sārts. Vai tu atceries, Kā mēs sēdējām. Tur zem loga siltos maija vakaros. Tagad viss ir balts, Maigā sniegā tīts, Un pa vienai, pīlādžogas krīt. Tā kā podziņa, Mākoņ' mētelī, Vēl joprojām kāda zvaigzne augšā mirdz. Sārtā odziņa, Pati pēdējā, Turies mana, lielā cerība. Zaros kailajos tagad gaudo vējš, Un pa vienai vien no zara sārtās ogas plēš. Vēlais pīlādzis, aizkavējies vārds. Sniegs pie tavām kājām kļuvis maigi sārts. Zaros kailajos tagad gaudo vējš, Un pa vienai vien no zara sārtās ogas plēš. Vēlais pīlādzis, aizkavējies vārds. Sniegs pie tavām kājām kļuvis maigi sārts.