Skatoties tevī, es skatos uz sevi, Un nav pat neviena, ko pierunāt, Un nav pat neviena, jo tevis nav klāt . Aizverot tevi, es iegrimstu sevī, Jo tu neesi šeit un nav pat tā Visa, kam rīts ir atspulgā . Var jau būt nav tā, ka tas sāp, Var jau būt ir viss savādāk . Un tad melo pats tu sev, Tverot to, kā sen vairs nav . Palaid prom un dodies tālāk! Ir viss savādāk . Klusējot aizej, pat neatskaties Un nav pat neviena, kam pajautāt, Tā tikai tu, un sirds mana sāp . Aizmirsti mani, es aizmirsu tevi, Dzīve ir īsa, man nejautā, Piedod, ja vari, kā pasakā . Var jau būt nav tā, ka tas sāp, Var jau būt ir viss savādāk . Un tad melo pats tu sev, Tverot to kā sen vairs nav . Palaid prom un dodies tālāk! Ir viss savādāk .