Betona sienas mani ievelk kā atvars
It īpaši nedēļas beigās, kad dedzinam aknas
Cerībā, ka nevarēs mani kāds nezināms atrast
Liekas, ka paslēpšu sevi
Bet māju sienas ir aklas
Kaut arī neprotu rakstīt kā reiz kāds literāts pratis
Zinu ka jakas piedurknē slēpjas kāds diženāks sapnis
Svilināt plates un patērēt tintes galonu dienā
Rakstīt uz ielām ar reklāmu balona vietā
Neceru dabūt zelta medaļas ar kartona dziesmām
Un būvēt ēkas ar stikla kāpnēm un marmora sienām
Par to rakstu, kad naktīs iedvesmas kargo man pienāk
Un tad kad sabiedriskajā sanāk bez talona iekāpt
Tas nav viegli, pētīt griestus, kad prātā zobrati negriežas
Nerakstu viņai ziņas, jo liekas viņa to necieš
Liekas viss ir tik diži bet mēs esam prasti zemieši
Kam asinīs ir vēlme pretoties un rast nemieru
Bet
Es neeju naktī kost, es šobrīd prosta attīros
Sasmalcinu reperus un pēc tam metu skapī tos
Es savu laimi slēpju papīros un grafītos
Un man pat īsti nerūp vai dēļ tā mani kāds apbrīnos
Gribu lai visur miers
Jo kari tāpat beidzas reiz
Nav man naida pret tiem, kas man kādreiz bieži teica:"Beidz"
Man vajag uztīt, puikas to pēc šitā reisa veiks
Man tā jau iet labi, bet puse jūs sakat: "Ej pa kreisi"
Es savu ceļu zinu, nevajag jūsu GPS
Krāju pieredzes punktus, lai ir ko savā CV mest
Radi savus mērķus un man paplašinās zīlītes
Man nevajag pat (?), esmu (?) tajā brīdī es
Un šajā naktī es to jūtu daudz stiprāk
Te virmo dūmi, un vispār tas nav tik cool visu laiku kūpināt bieži
Bet es neklūpu, es to mūzikā lieku
Šonakt klusēju, man neprasās pat studijā kliegt
No rīta guļu kā beigts
Neceļu trubu, jo neceļos pats
Tuvu pie sejas paveras skats, kur pat (?)
Bet es tur neiešu
Tas nav manā plānā
Man vajag laimi nevis lai balvas uz galda ir kārtām
Man vajag laimi nevis papīru
Gaisu manās plaušās, mazliet gaismu manā sapnī
Un atrauties no ēnas, kura taisas mani aprīt
Prom no enerģijām sliktām, kuras laižas man gar acīm
Un maizi manā skapī
Un sviestu manā traukā
Ko vispār es daru?
Ļaudis bieži man to jautā
Es bieži esmu outā
Tik pat bieži esmu skaidrā
Man liekas man ir maz
Bet tomēr liekas man ir vairāk kā man liekas
Man ir vairāk kā es gribētu
Kad mazāk par to domāju
Kaut vairāk par to zinātu
Cik laika manās rokās?
Cik laika manā pulkstenī?
Cik aitas manās domās, kad es nespēju iemiegt?
Jā, tas ir vaibs ar tādu nokrāsu