Un ja tās ir žanra bēres Es - zārka vākam uzliktais vāks Stingrs un nelokams stāvu galvu pacēlis, stalts Pudele ir tikai pusē Pusstunda vēl līdz saule sāks aust Manas domas un vārdus tik cieši kopā tur nakts Iesprūdis kaklā kā asaka Es nepadošos nekad Vienalga, ko šis rīts mums nesīs Es uzstāju palikt tepat Pie sienas ar nodurtu galvu Stāv kareivji ierindā Nav svarīgi ko rīts mums nesīs Viss gaisīs tukšumā Kad kaps būs noklāts ar ziediem Un karogs ar asinīm triepts Es uzskatīšu ka man vairs parādu nav Kvēl ogles, kur pilsēta slējās Segtas pelniem no degosas sirds Lai deg viss, jo celts ar rokām kas asinīs mirkst