Kur tavi smiekli, Kur tavas asaras, Pāri no visa nav palicis vairs nekas. Pirkstos kūp cigarete, Glāzē mirdz sarkanvīns, Izkūst tie tavi sapņi kā parafīns. Skaties pār telpu lēni kā dūmi krīt, Nezini vēl, kam mosties uz pleca rīt. Sēdi pie tukša galda, Gaidi, kurš pienāks klāt. Bet varēja būt arī viss kādreiz savādāk. Tavās acīs dziestot kvēl, Kurtizāņu ugunskurs Un tev sevis mazliet žēl, Ka šīs liesmas vairs nevienu nenoburs. ... Vīst visi ziedi - vītīsi tu tiem līdz. Pienāk reiz brīdis, kad parafīns vairs nepalīdz. Citai būs tavā vietā Glāzē liets sarkanvīns, Salkani dvesmos kūstošais parafīns. Tavās acīs dziestot kvēl, Kurtizāņu ugunskurs Un tev sēvis mazliet žēl, Kad šīs liesmas vairs nevienu nenoburs. Tavās acīs dziestot kvēl (Kur tavi smiekli, kur tavas asaras) Kurtizāņu ugunskurs (Kur tavi smiekli, kur tavas asaras) Un tev sevis mazliet žēl (Kur tavi smiekli, kur tavas asaras) Kad šīs liesmas vairs nevienu nenoburs, Nevienu nenoburs (Kur tavi smiekli, kur tavas asaras) Tavās acīs dziestot kvēl Vairs nevienu nenoburs (Kur tavi smiekli, kur tavas asaras) Kurtizāņu ugunskurs, Kurtizāņu ugunskurs (Kur tavi smiekli, kur tavas asaras) Un tev sevis mazliet žēl Un tevis mazliet žēl (Kur tavi smiekli, kur tavas asaras) Kad šīs liesmas vairs nevienu nenoburs.