Šajā pilsētā ikviens viņu pamanīs
Viņai paiet garām nespēj it neviens
Pāri ielai ēna skrien, tūlīt, tūlīt līs
Viņa pagriezās un smaidot teica tā:
Kādā brīnišķā dienā nebūs vairāk neviena no mums
Un ik mirklis, ko jūt, var tev pēdējais būt kādā brīnišķā dienā
Kādā brīnišķā dienā nebūs vairāk neviena no mums
Un ik mirklis, ko jūt, var tev pēdējais būt kādā brīnišķā dienā
Viņa teica: "Tevis dēļ man nekā nav žēl"
Un tad dziļi ieskatījās manās acīs
Var jau būt, ka noticēs mana neprātīgā sirds
Un neviens tad nevarēs mūs vairāk šķirt
Kādā brīnišķā dienā nebūs vairāk neviena no mums
Un ik mirklis, ko jūt, var tev pēdējais būt kādā brīnišķā dienā
Kādā brīnišķā dienā nebūs vairāk neviena no mums
Un ik mirklis, ko jūt, var tev pēdējais būt kādā brīnišķā dienā
Kādā brīnišķā dienā nebūs vairāk neviena no mums
Un ik mirklis, ko jūt, var tev pēdējais būt kādā brīnišķā dienā
Kādā brīnišķā dienā nebūs vairāk neviena no mums
Un ik mirklis, ko jūt, var tev pēdējais būt kādā brīnišķā dienā
Kādā brīnišķā dienā
Kādā brīnišķā dienā
Kādā brīnišķā dienā
Kādā brīnišķā.