Es gribētu, lai tu mani
Uz rokām nēsa un iemidzini
Es gribētu, lai tu zvani
Un pasūti picu ar šķēlīti manis!
Es gribētu, lai tu mani
Aiz rokas ved un ceļu parādi
Kur apklust baznīcu zvani
Un liekuļot pārstāj aitu gani
Lai kopā ar mums drusku apsēstos
Parunātu vārdos patiesos
Tā, lai acis pavērtos -
Redzētu gaismu un pavasari!
Bet nebūs jau vairs neviens
Kam tur vajadzēs...
Debesis vaļā, bērni
Celiet somas plecos!
Es jau tur reiz biju, tik pa īstam nepaspēju!
Debesis vaļā, bērni
Celiet somas plecos!
Es jau tur reiz biju, tik pa īstam nepaspēju!
Bet nebūs jau vairs neviens
Kam tur vajadzēs...
Es gribētu, lai tu mani
Uz rokām nēsā un iemidzini
Es gribētu, lai tu zvani
Un pasūti picu ar šķēlīti manis!
To kopā ar zvēriem tu ēdīsi
Priecāsies, smiesies un, varbūt, pat dejosi
Tā, lai papēži iedurtos
Ielauztu krūtis un saplēstu dvēseli
Bet mēs uz to visu skatītos
Smaidītu vienā ritmā
Kratītos un kliegtu līdz debesis pavērtos
Bet nebūs jau vairs neviens
Kam tur vajadzēs...
Bet nebūs jau vairs neviens
Kam tur vajadzēs...
Debesis vaļā, bērni
Celiet somas plecos
Es jau tur reiz biju
Tik pa īstam nepaspēju
Debesis vaļā, bērni
Celiet somas plecos
Es jau tur reiz biju
Tik pa īstam nepaspēju
Debesis vaļā, bērni
Celiet somas plecos
Es jau tur reiz biju
Tik pa īstam nepaspēju
Debesis vaļā, bērni
Celiet somas plecos
Es jau tur reiz biju
Tik pa īstam nepaspēju
Debesis vaļā, bērni
Celiet somas plecos
Es jau tur reiz biju
Tik pa īstam nepaspēju
Debesis vaļā, bērni
Celiet somas plecos
Es jau tur reiz biju
Tik pa īstam nepaspēju
Bet nebūs jau vairs neviens
Kam tur vajadzēs...