Vaļiku pazina visi
Arī vieglprātīgā Anfisa
Ar tetovētu tomahauku plecā
Viņš kļičku tai deva: "Mūc, vecā!"
Mūc, vecā, pie manis tieši
Mēs gulēsim abi tik cieši
Tik cieši kā upe un krasti
Bet viņai joks likās ar asti
Viņai joks likās ar asti
Likās ar asti
Otrs Vaļika jēgai tuvāks
Bij' sirdī mītošais čuvaks
Ne kāvās, ne dzēra ne grama
Tik teica: "Dzīve pārmaināma."
Anfisa atkal bij' cita
Tā reāli dzēra un krita
Par Vaļika čuvaku zviedza
Bet Vaļiks tai neaizliedza
Bet Vaļiks tai neaizliedza
Neaizliedza
Anfisa kad dzērusi bija
Rokas ap katru tā vija
Dzēla tas Vaļikam sirdī
Bet neliedza večiem to dzirdīt
Vaļikam nebija spēka
Glābt viņu vai sevi no grēka
Viņš sirdī pie čuvaka tvērās
Ja galīgi nepiedzērās
Ja galīgi nepiedzērās
Nepiedzērās
Viņš lūdza to: "Palīdzi, vecais!"
Anfisai ar tomahauku plecā
Mums miers vien kad galvas skurbas
Ja dzeram, ja maitas, ja ļurbas
Anfisa reiz pārnāca no cita
Un Vaļiks dusmās to sita
Tā neraud - līst asaras pašas
Un sakņūp Anfisa bez dvašas
Anfisa bez dvašas
Anfisa bez dvašas
Čuvaks kliedz: "Mērs tavs ir plīsis!"
Bet mani vēl ieraudzīsi
Cietuma smirdošā trjumā
Pa spraudziņu debesjumā
Tam piecpadsmit gadi kā pīķi
Bij' jācieš par Anfisas līķi
Stāsta Vaļiks: "Kad trjumu es mēzu, pa spraudziņu redzēju Jēzu"
Pa spraudziņu redzēju
Pa spraudziņu redzēju
♪
Tur būrī - dzīve bez tolka
Bija azarts - katra nakolka
Piecpadsmit nosēdēt spēju
Jo visu sevi notetovēju
Brīvībā kruts visiem likos
Daudz padauzām iepatikos
Bet mani nebeidza tirdīt
Nu zinu - tas Jēzus sirdī
Nu zinu, kas sirdī
Nu zinu, kas sirdī
Kādā naktī pārlējis jēgu
Redzēju viņu kā rēgu
Tam bļāvu: "Dod laimi man fiksu!"
Jēzus saka: "Griez krucifiksu!"
Mainījās viss manā dzīvē
Ar kaltiņiem kaldamies brīvē
Kā cilvēka auguma tēlu
Pats izkalu Dieva Dēlu
Pats izkalu
Pats izkalu
Ne jau viss gāja tik gludi
Bij' paisumi, bēgumi, plūdi
Lai kas nu pa galvu man ganās
Es zinu - ir atgriešanās
Anfisa, mūc vecā pie Kristus
Viņš gaida gan dzīvus, gan sistus
Līdz nāvei, kad simtreiz tev šķīlu
Nebij' spēka pateikt, ka mīlu
Nebij' spēka
Nu, nebij' spēka
Es mīlu tevi, Anfisa
Tu tagad man piederi visa
Mēs kopā kā upe un krasti
Tik cieši, tik neparasti
Es mīlu tevi, Anfisa
Tu tagad man piederi visa
Mēs kopā kā upe un krasti
Tik cieši, tik neparasti
Es mīlu tevi, Anfisa
♪
Es mīlu tevi, Anfisa