Cik spokaini melns ir apnikums,
Kad iesāņus klātu man lavās,
Ir pārlaižams aukstais uzbrukums
Tikai klusuma skavās,
Vai arī tavās.
Mēs esam pie brasla, liepas man pāri brien.
Pie tagadnes brasla kaķis pat pāri skrien.
Es dzirdu, man blakus tu lēnītēm plūsti.
Es Tigra, tu mana Eifrata būsi.
Kad zvaigžņu durstekļi dziest
Un iestājas rīta miers,
Es izeju sapņu pļavās
Tikai klusuma skavās,
Vai arī tavās.
Tāds tādu atrast un samīļot prot,
Tāds tādu patur, ja viņam reiz dod.