Es neesmu no tiem, kas citiem savas pastāsta bēdas
Tu tālu neaizbēgsi, ja aiz sevis atstāsi pēdas
Es sadzīstu pats, ar plāksteriem tad apklāju rētas
Jo šaubos, vai glabāt tos kamolus man kaklā ir vērts
Es iedomājos paradīzi kā ar sniegu, bet siltu
Es iedomājos Dievu kā tiltu. Es iedomājos
Raizes kā margas un dienas kā ielas, kur, ja tu
Iesi pa labi tikai, tu iesi uz priekšu
Bet tur ir triks. Tu neesi tai
Spēlē vienīgais, jā, tur ir citi. Un tāpēc man aiz
Dīvāna ir koks, ar kuru sist
Bet, ja es netrāpīšu, man būs gods, ar kuru krist (gods ar kuru krist)
Es esmu izlicies, ka nedzirdu, kad sauc mani
Es esmu ignorējis daudzas reizes, kad man draugi zvana
Kurls un melns, līdz izskatos pēc mikimausa, kam
Ausu nav, un tas bija dirsā, puis', tāpēc klausi mani (klausi mani)
Man tev vispār nav, ko teikt
(Jā, man Tev nav, ko teikt, jā, man Tev nav, ko teikt...)
Ja Tu nesaproti, ko es daru šeit
(Jā, ko es daru šeit, ko es daru šeit...)
Kas ir tas, kas mani pietur vēl?
(Patiesība, jā. Patiesība, dzirdi? Patiesība...)
To man būtu jānogādā tev
(Dzirdi, yeah, klau, klau, klau)
Es vairs nesajūtu skabargas. Ar acīm ciet
Lidoju, kur nesajūt to radars. Es skatos šķībi
Kad Tu saki, ka man vajag blakus biedra plecu
Tu gribi mani vāju redzēt, kļūstot katru dienu vecs? (haha, nē...!)
Antiholivudas bērns
Pasaulē, ko būvē stūrainu kā Zolitūdes ēnas
Un viss iet kā pā sviestu, kā uz novusa galda
Te ārstē pulveri brīžus, kad prasa tonusu galva
Es tevī redzu prātu, spicāku par konusa galu
Bet tev tikai ir ko darīt, vairs tur bonusu nav (ne-e)
Hipsteri vai hipiji, pie dirsas, man
Vienalga, kādas bikses tev vai bicīši, es ticu tik dēļ
Ticības, es spļauju, kad vajag spļaut
Vai miķī, vai aiz necieņas, to vaļu man vajag ļaut
Es esmu uz tās strīpas vairāk nekā jebkad iepriekš
Ar pautiem un ar pimpi, kā tas īstam repam piedienas, jā, viens, viens!
Man tev dažreiz nav ko teikt
(Jā, man dažreiz nav tev, ko teikt, zini, kāpēc, ko?)
Jo tu esi tur, bet es šeit
(Tu esi tur, bet es šeit. Bet tādā gadījumā...)
Kas ir tas, kas tevi pietur vēl?
(Kas tas ir? Kas tevi pietur, kas tas ir, ko?)
To tev būtu jāpajautā sev
Aiziet! ansis... Oriole... jā. Man prieks, ka Tu atradi mūs. Man prieks, ka mēs Tevi atradām. Būsim pazīstami!