Pienāk rīts, mierā tīts Un kad vienādības iemācītas Tad pietā bīta ies tās rīmes Jo biežāk stīva liekās dzīve Un paliek jēls, kas liekās īsts Bet tas nemanāmi kā ziemā krīts Kad es domāju – "Kur palikusi jautrība?" Man atbild kāda pajukusi draudzība Viss, ko zinu – gari tusi, daudz cīgas Un to, ka mums ir sajukusi valdība Te slinki jaunieši, kas neko nedara Izliek žūlti netā, jo repot nevar Te lēta plastmasa pie zelta liekās īsta Draugu skepse un vēlme pierādīt Jauni stāri un biznesa klišejas Neizdotas dziesmas, izmestas idejas Mana vieta ir kaut kur starp šo visu Starp ofisu glaunu un šo disku Un to es nezinu, bet iztieku ar fokusu Tādu, ka smaidu un izliekos ka pohuj Mana vieta ir skolas solā Vai arī jums blakām, ja kožat krogā Kaut gan nāve iet roku rokā Ar grādiem un pāris ložu somām Nafig veselību dodu projām? Ja es arī citas lietas protu bojāt Nezinu, laikam ievelk masa Jo man bieži kāds iedzert prasa Mani ievelk šie pilsētu koridori Savu vietu ieņemu tai cilvēku domino Pārvarot tās krīzes spītīgi Mainot visu ar sīku rīcību Ar ģīmi pretīgu vai glīti spīdīgi Nodzīvojam šo dzīvi līdzīgi Pohuj, ko citi salasa karmā Mana vieta ir tur – parastā darbā Uz kuru reti ar patiku dodās Kur pārdod preci vai fabrikas solā Gatavojot tam, mani liek pa daļām Un parāda kā dzīvot, lai tieku galā Bet tirpu vietā es jūtu adatas Nezinu, vai sistēmai būšu gana labs Mana vieta ir starp jums, un jaušami Viņa aizņem kaktus un sauc mani