Tās ir tikai paštaisītas jūtas, tikai paštaisītas jūtas
Paštaisītas jūtas, ouuu
Izbaudīju dzīvi rūgstošu, zini, tad bija 2004. gads
Nervi netur vairs, skat, nātrenes pleķu klāts
Jau ar sērkociņiem pat vaļā neturās acis
Kavēju, kaut arī vislaik steidzos - klasika
Pēc ilgām mokām izdots "Beidzot" - klasika
Tad izjutu, cik tizla spēj būt pasaka
Kad piepildās b... tas, vecīt - ne asakas
Jā, nebij' tad nekādas dzīres garās
Sanāca nosegt pāris mēnešu īres parādu
Un norijot klusām kaunu, uzsākt jaunu
Nojaušot daudzmaz, kā kažokā jūtās cauna
Plosos kā pa būri - radoši izsmelts
Un no komentiem, uj, ka manos gados viss vēl
Priekšā, jau slikti metas kā no slimas iztēles
Kas klusē tik par to, sevi kā no šī izcelt
Pieradis krist un celties, bet nu cik var krist?
Gaidu no dzīves, kā no repa panta tvistu
Neko pārdabisku, tikmēr dusmās spārdu diskus
Bet man nav nekas pret krišanu - kas es antikrists?!
Tā atjokojoties, vēl labāk sanāk slīkt
Un daļai manis tas pat laikam sanāk tīk
Jo var ātrāk panākt brīdi, kad sasniedz rock bottom
Kā tad, kad savus ābeļdārzus iekopt sāka Ādams
Dirsā slīkdams galējību maldos
Visas likmes man bija uz to albumu
Diēta - cīgas, alus, gruzons, saldumi
Jau dusmās kaldinu
Par citu nodarbi plānus
Sevi kā loderi gānu
Man pat nav modernu dr..., ai nu
Es pat nesaprotu, ko te lai mana
Vēlāk būdams kaut kādā, fig' viņ' zin', tusiņā
Kāds uzlika "Beidzot", tas kā trigeris uzsita man
Asinis un atmiņas, kur pats sev esmu latiņas
Saslējis tik masīvi kā kapenes
Iekšēji uzmetu kādus trīs salto
Tur kā šī flauta viss man sīc un gaudo
Attapos mašīnā, rīstoties, raudot
Fū..., palika vieglāk..., gan jau izlobīs kaut ko
Sāpe bliež tā, ka pasmaidīt ir grūti
Bet tās aizvien ir tikai paštaisītas jūtas
Ir tikai paštaisītas jūtas
Ir tikai paštaisītas jūtas
Sāpe bliež tā, ka pasmaidīt ir grūti
Bet tās aizvien ir tikai paštaisītas jūtas
Ir tikai paštaisītas jūtas
Ir tikai paštaisītas jūtas