Smagā laimīgā ābelē gluži kā svētajā raugos
Nepasauc, nepiesauc mani vēl ir augusts
Vēl brīdi dārzā starp vībotnēm stāvēt tad projām doties
Pie rudens kā akmens vēsa pieķlaut vaigu un atdzīvoties
Gaišu un vērīgu skatu dālija manī veras
Zaļi āboli ābelei brunčos kā mātei ķeras
Pie rudens piekļauties cieši un sajust dzīvību plūstam
Ābola sēkliņām deniņos manos sāpīgi sūrstam
Zemes dzīvība puķes nāve pār plecu man raugās
Nepasauc nepiesauc mani vēl ir augusts
Smagā laimīgā ābelē gluži kā svētajā raugos
Nepiesauc nepasauc mani vēl ir augusts