Vecais tilts man atmiņā - mūs abus slavēja Debesīs bij' zvaigznes tās, kas ceļu radīja Putekļainās koku lapas rasa mazgāja Saulei austot putnu balsis mums valsi dziedāja Un tagad skatos es uz visām debess pusēm Kur varbūt skaties arī tu tur tālumā Bet, lai vai kā, man atmiņā tu skaļi klusē Es atceros, ko solīji Vēl bij ābeles un dārzs, kas kaut kur palika Un pļavas spilvens gan bij' mīksts, kas gulēt atļāva Atceros, ka iemigu un klusām sapņoju Bet tad bij' miglā tītais rīts un tas bij arī viss