Es vakardien par Tevi domāju Un varbūt mazliet arī sapņoju Nez' kur tie ceļi arī vestu mūs Es Tevi lūkojos, un sevī neklausos Kā stiprā miglā esmu apjucis Un priežu sila smaržā noreibis Es jūtu mūsos kaut kas līdzinās Bet laikam tā ir iedoma Jo sirdij pavēlēt nav vērts Un dzīvē nevar būt kas nokavēts Man jāskrien tālāk viņu saskatīt Acīm noglāstīt un tad saukt sev līdz' Jo sirdij pavēlēt nav vērts Un dzīvē nevar būt kas nokavēts Man jāskrien tālāk viņu sasildīt Bet laikam tā ir iedoma Es vakardien par Tevi domāju Un nu jau tiešām arī sapņoju Kaut, iespējams, es navi rīkojos Ka sevī neklausos, un nu jau ilgojos Kā melns uz balta skaidri redzu es Tik neskaidri kā zilās tāles Es redzu, ka Tu lēnām līdzi nāc Bet laikam tā ir iedoma