Atceros es pagājušo vasaru Ballīti, un viņas acu skatienu To skatienu, to skatienu Daudz ko viņai sacīt toreiz gribēju Bet nekādi vārdus atrast nespēju Es nespēju, es nespēju Laiks kaut ātri skrien Skumstu vēl arvien. Kur gan esi Tu, meitene ar zilām acīm? Vārdus īstākos, beidzot, es Tev spēšu sacīt Lai Tu sajustu, vienīgai Tev sirdi dodu Kā lai tagad es, kā lai sev reiz mieru rodu? Rīts vai vakars, es par to vien domāju Un pat nomodā par viņu sapņoju Es sapņoju, es sapņoju Atceros to visu vēl, kā brīnumu Izdzēst savās atmiņās vairs nevaru Vairs nevaru, vairs nevaru Laiks kaut ātri skrien Gaidu es arvien. Kur gan esi Tu, meitene ar zilām acīm? Vārdus īstākos, beidzot, es Tev spēšu sacīt Lai Tu sajustu, vienīgai Tev sirdi dodu Kā lai tagad es, kā lai sev reiz mieru rodu?