Vējš no austrumiem pārvēršas par rietumvēju Vējš no dienvidiem pārtapis par ziemeļvēju Vidū stāvu es, man galva pilna dzejas Un vēju krustcelēs, man tagad četras sejas Tev ir divdesmit viens un jūra vienmēr būs līdz ceļiem, Divdesmit viens, kāds plašums bezgalīgs, Tev divdesmit viens un nebūs nekad savādāk, Tev vienmēr būs divdesmit viens Mēs divas dvēseles, kas nekad nesatiekas Un vienās krustcelēs mums abiem nav vairs vietas Vējš mūs aiznesīs kā lapas rudens dejā Griež straujā virpulī, nekad vairs netikt lejā Tev ir divdesmit viens un jūra vienmēr būs līdz ceļiem, Divdesmit viens, kāds plašums bezgalīgs, Tev divdesmit viens un nebūs nekad savādāk, Tev vienmēr būs divdesmit viens Bet tev ir divdesmit viens un jūra vienmēr būs līdz ceļiem, Divdesmit viens, kāds plašums bezgalīgs, Tev divdesmit viens un nebūs nekad savādāk, Tev vienmēr būs divdesmit viens Vējš no austrumiem... Vējš no rietumiem... Vējš no dienvidiem... Vējš no ziemeļiem.