Pazudis ir miegs, tajā kāds klusi, tik klusi, bet kliedz Atlicis ir sniegs, tavas acis tik siltas un tās kaut ko sniedz Tāpēc man ir atlicis tas, kas būs Tāpēc vairāk nebūs kas bija Mēs vienmēr paliksim nomodā Mēs vienmēr paliksim naktī Mūsu naktij nebūs rīta, dienas citiem sadalītas, Elpas nav un apstājies ir laiks Mūsu naktij nebūs rīta, dienas citiem sadalītas, Elpas nav un apstājies ir laiks Tumši sarkans zieds, kvēlo uz diviem mums viens saules riets, Pārāk tālu iets, tur zemei nav malas, tur apvārsnis lieks Kas mūs ar tevi šeit atveda? Kas tagad varēs to pateikt? Kāpēc mums ir jāpaliek nomodā? Kāpēc mums ir jādzīvo naktī? Mūsu naktij nebūs rīta, dienas citiem sadalītas, Elpas nav un apstājies ir laiks Mūsu naktij nebūs rīta, dienas citiem sadalītas, Elpas nav un apstājies ir laiks Mūsu naktij nebūs rīta, dienas citiem sadalītas, Elpas nav un apstājies ir laiks Mūsu naktij nebūs rīta, dienas citiem sadalītas, Elpas nav un apstājies ir laiks.