Es klaida latvietis, es lēni gāju Es lēni gāju un pie sevis pārdomāju, Kur mani raksiet, kad es nolikšu To karoti ar zelta maliņām Jau manā dzīvoklī aug divi dēli Un milzīgs kaktuss skaistā puķpodā Ar pliku dibenu pa zaļu dēli Tēvu zeme iebrauc Eiropā Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā, Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi, Ka vairāk nedzīvojam Latvijā Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā, Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi, Ka vairāk nedzīvojam Latvijā Es klaida latvietis, es ātri gāju No savas dzimtās uz pavisam citu māju Kā mani sauksiet, kad es nomiršu Par klaidoni vai par pravieti Es svešā zemē skumji stādu rozes Un raudot plūcu sārtas magones Pirms gadiem piecdesmit izvilktas ir lozes Vai pieneņvīns vai rūgtas vērmeles Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā, Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi, Ka vairāk nedzīvojam Latvijā Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā, Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi, Ka vairāk nedzīvojam Latvijā Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā, Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi, Ka vairāk nedzīvojam Latvijā Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā, Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi, Ka vairāk nedzīvojam Latvijā Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi, Ka vairāk nedzīvojam Latvijā Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi, Ka vairāk nedzīvojam Latvijā.