Vai Tu zini kā ir palikt vienam? Vai Tu zini kā ir dzīvot, bet nepiedzimt? Ceļā pazaudētam būt Un par zāli naktī kļūt. Viņa raud un raud, viņa meklē, Viņa meklē Tavu pēdējo pieturu, Labāk vēlu kā nekad, Viņa teica jā! Un tad, Arī tev reiz mīlēt draud, viņa raud. Viņa raud un viņai līdzi raud mākoņi, Viņa raud, bet tu jau tālumā nedzirdi. Tu jau nedzirdi... Vai tu zini kā ir palikt vienam? Vai tu zini kā ir dzīvot, bet nepiedot? Un kā ēnai projām iet, Tur aiz zelta žoga riet, Kur ar vien vēl laime draud. Viņa raud... Viņa raud un viņai līdzi raud mākoņi, Viņa raud, bet Tu jau tālumā nedzirdi, Viņa raud un viņai līdzi raud mākoņi, Viņa raud, bet Tu jau tālumā nedzirdi. Neej tālumā... Viņa raud un viņai līdzi raud mākoņi, Viņa raud, bet Tu jau tālumā nedzirdi Viņa raud un viņai līdzi raud mākoņi, Viņa raud, bet Tu jau tālumā nedzirdi, Tu jau nedzirdi...