Sveiki mazā, nu stāsti, kā tad tev iet Paiet gadi, bet man kā vakar vēl šķiet Tavas acis tāpat mirdz un straujāk pukst mana sirds Man kā toreiz tev gribas pieskārties vēl. Bet viss, ko varu tev dot, ir pateikts jau klusējos Tik sirdī vārdi man skan, ko toreiz sacīji man Bet kāpēc tomēr man žēl, ka cits kāds laimi tev vēl. Kā tu dzīvo? Jā, zinu, precējusies Tev ir sīkais, un drīz jau skolā viņš ies Tikai jūtu it kā skumjas Ir tās, kas balsī tev skan Tikapt grūti kā tev, tās noslēpt ir man. Bet paies laiks, un viss aizmirsīsies Mūsu dzīves katra savu ceļu tālāk ies Un pēc gadiem domāsim mēs Vai mūsu sirdis just tāpat spēs.